Sākums > Rīgas Brāļu kapi > Vispārēja informācija
Vispārēja informācija
Teritoriālais iedalījums                           Rīgas Brāļu kapi
 
            Brāļu kapi Rīgā ir izcilākais un lielākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts 1. pasaules karā un Latvijas atbrīvošanas cīņās (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem. Kapos guldīti aptuveni 2000 varoņi, to skaitā ap 200 nezināmie.

Brāļu kapi atrodas Rīgas ziemeļaustrumos – 5 km no pilsētas centra un aptver 9 ha lielu teritoriju.

Brāļu kapu iekārtošana ilga 21 gadu un to tapšanā atzīmējami divi posmi:

1915. – 1923.g., kad atbilstoši Rīgas dārzu direktora Andreja Zeidaka priekšlikumiem tika iekārtota kapu ainaviskā daļa.

                1923. – 1936.g., kad memoriālā ainava, atbilstoši tēlnieka Kārļa Zāles iecerei izveidota par ainavisku, arhitektonisku un tēlniecības ansambli. Ansambļa arhitektoniskos darbus vadīja profesors akadēmiķis P. Feders. Brāļu kapa ansambļa iekārtošanā piedalījās arī arhitekts A. Birzenieks, tēlnieki M. Šmalcs, N. Maulics, P. Banders u.c.

Brāļu kapu memoriālais ansamblis iesvētīts Lāčplēša dienā – 1936.gada 11. novembrī. Tajā ietilpst trīs daļas:

1. Pārdomu ceļš ar 205 m garo liepu gatvi;

2.Varoņu terase ar Svētās uguns altāri un ozolu birzi;

3. Kapulauks, kuru noslēdz Latvijas siena ar ansambļa vainagojošo skulpturālo grupu – Mātes tēlu ar kritušajiem dēliem (sauktu arī par Māti Latviju).

Jau pārkāpjot vārtu slieksni, telpas dziļumā – 457 m attālumā redzams Mātes Latvijas tēls. Tikai, pārejot pāri Varoņu terasei un nonākot līdz tās malai, visā savā diženumā un traģismā atsedzas iedziļinātais kapulauks. Aprāvies ir garais Pārdomu ceļš, nonākdams pie simboliskā, nepārkāpjamā sliekšņa, kura viena pusē atrodas dzīvie, otrā – mirušie.

Brāļu kapu memoriālais ansamblis ar savu dziļo māksliniecisko izteiksmi un tajā pausto ideju ir Latvijas nacionālais lepnums. Tas ir pirmais šāda veida ansamblis Eiropā.

Ansamblis ainavas, skulpturālo tēlu un arhitektūras valodā apliecina tautas pateicību kritušajiem varoņiem. Tautas klātbūtni izsaka: 

            Ainava – izmantojot Latvijas ainavai, lauku sētai un folklorai raksturīgos elementus – liepas, ozolu, bērzu, mežrozīti u.c.;

Tēlniecība – ienesot ansamblī heroizētus senlatviešu karavīru tēlus, kā arī papildinot tos ar heraldiku, kas atspoguļo Latvijas (1936.g.) administratīvo iedalījumu: četrus valsts apgabalus – Kurzemi, Zemgali, Vidzemi, Latgali; 19 apriņķus un 59 pilsētas. Urnās zem Mātes Latvijas tēla sabērtas 517 riekšavas zemes – no katra Latvijas pagasta pa vienai;

Arhitektūrā – vietējais būvmateriāls, no Latvijas zemes dzīlēm izceltais šūnakmens.

            Brāļu kapos ir 13 tēlnieciskas grupas, kas izteiktas augstcilnī un zemcilnī. Ieejas vārtos ir divi Sērojošie jātnieku pāri. Virs tiem - Latvijas Lielais ģerbonis, divas krusta zīmes un gadu skaitļi „1915 - 1920” (padomju okupācijas laikā – iznīcināti). Kapulauka sānos atrodas divas izteiksmīgas Ievainoto jātnieku grupas: nāve it kā izsmēlusi seno karavīru spēkus, taču pārdabiska spēka iemiesotie zirgi tos cenšas atgriezt dzīvē. Kapulauka centrālā zālāju partera ievadījumā novietoti Divi brāļi. Pie viņu kājām – tēlnieka K. Zāles atdusas vieta. Visbagātākā ar tēliem ir ansambli nosedzošā Latvijas siena. Četri ceļos noslīgušie tēli simbolizē Latvijas apgabalus. Virs tiem – sienas augšdaļā – Cīņas motīvs, kurā dīvainā vīzijā garām aizslīd agrāko cīnītāju stāvi. Latvijas sienas centrālās daļas noslēgumā – Mātes Latvijas tēls, kurā ietvertas tautas skumjas un pateicība kritušajiem varoņiem. Zem tā lielais krusts (padomju okupācijas laikā – iznīcināts). Nenobeigtajos Strēlnieku vārtos atrodas skulptūra Senči.

Piemiņas dienās te allaž ierodas ļaužu tūkstoši, lai atcerētos kritušos varoņus ceļā uz Latvijas neatkarību un smeltos spēku nākotnei.