Dārzu un parku ansamblis Lielie kapi ar memoriālajām celtnēm
-
Īpašnieks:Kultūrvēsturiskās vērtības RPA "Rīgas pieminekļu aģentūra" valdījumā
Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis “Dārzu un parku ansamblis Lielie kapi ar memoriālajām celtnēm” (valsts aizsardzības Nr. 6636), Jēkaba un Pokrova kapi izvietoti starp Mēness, Miera, Kluso un Klijānu ielu. Šodien šajā teritorijā kopumā atrodas valsts nozīmes 16 vēstures, 24 mākslas un 28 arhitektūras pieminekļi.
Vēsturiski šie kapi sāka veidoties 18. gs. beigās kad Krievijas impērijā plosījās mēris. 1772. gada decembrī imperatore Katrīna II izdeva ukazu, ar kuru aizliedza mirušos apbedīt pilsētas teritorijā. Turpmāk mirušos drīkstēja apglabāt kapsētās, kas atradās vismaz 300 asis (1 ass – 2,1336 m) aiz tālākajām pilsētas būvēm. Rīgā, 1773. gada sākumā, 800 metru attālumā no pilsētas palisādes žoga aiz Raunas vārtiem ierādīja zemes gabalu jaunajai kapsētai. Tos iesvētīja un lietošanai nodeva 1773. gada 7. maijā. Tajā kopēja teritorija bija Rīgas Doma un Sv. Pētera baznīcas draudzēm kurai līdzās atradās Reformātu baznīcas draudzes nodalījums. Tālāk atradās Sv. Jāņa un Rīgas priekšpilsētas esošās Sv. Ģertrūdes un Sv. Jēzus baznīcas draudžu kapsētas. Atstatus no tām, pie tagadējās Mēness ielas atsevišķas apbedījumu vietas ierādīja Sv. Jēkaba draudzei un pareizticīgajiem. Katru draudzes nodalījumu norobežoja koka žogs.
Nozīmīgs kapu attīstībā bija 1823. gadā dārznieka Johana Hermaņa Cigras (Johann Hermann Zigra, 1775–1857) izstrādātais pilsētas kapu plānojums klasicisma stilā. Saskaņā ar to izveidoja platus galvenos ceļus un šaurākus šķērsceliņus. Tie sadalīja kapu teritoriju regulāros četrstūros. Katru šādu laukumu no visām pusēm ietvēra zāliens un kapavietas iekārtoja divās rindās ar četru pēdu (1 pēda – 0,3048 m) atstarpi starp tiem. Gar galvenajiem ceļiem paredzēja apbedīt tos, kuru radinieki iecerēja uzstādīt kapa pieminekļus. Labiekārtojot ceļu uz kapiem, 1824. gadā sāka izbūvēt Miera ielu, un vēlāk pie tās izveidoja arī kapu jauno ieeju. 19. gs. laikā kapsētas teritoriju vairākkārtīgi paplašināja. Laika gaitā draudžu kapsētas saplūda un kopā ar sv. Jēkaba un Pokrova kapu nodalījumiem izveidoja plašu teritoriju, kuru dēvēja par Pilsētas lielajiem kapiem. Tad kapu kopējā platība bija 36,60 hektāri.
Kopš 20. gs. sākuma Lielajos kapos jaunas kapavietas vairs neierādīja. Apbedījumus turpināja tikai esošajos ģimeņu kapos. Ievērojamu ietekmi uz Lielajiem kapiem atstāja 1939. gada baltvāciešu emigrācija, kā arī daudzu turīgo latviešu, krievu u.c. rīdzinieku dzimtu locekļu došanās emigrācijā 1944. gadā.
20. gs. 70. gados uzsāka Lielo kapu memoriālā parka izveidi, bet šo projektu tā arī nepabeidza. Lielajos kapos apglabāti vairāki desmiti tūkstošu Rīgas iedzīvotāju, starp viņiem ļoti daudzas izcilas vēsturiskas personības. Lielajos kapos uzstādīti mākslinieciski augstvērtīgi pieminekļi, kuri atspoguļo 18. gs. beigu – 20. gs. vidus raksturīgākos mākslas stilus.
Šodien Lielo kapu teritoriju 28, 6 hektāru platībā apsaimnieko Rīgas pašvaldības aģentūra “Rīgas pieminekļu aģentūra” un Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas meži”.