Gļebs PANTEĻEJEVS
1965
Dzimis Rīgā. Tēlniecības pamatus apguvis V.Mikānes studijā (no 1975.gada). Beidzis Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu (1991), MA Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas profesors. Mākslinieku savienības biedrs (1996). Eksponējis darbus 10 personālizstādēs, piedalījies vairāk nekā 30 grupu izstādēs Latvijā, Japānā, Lielbritānijā, Francijā (vairākkārt), Skotijā, Dānijā, Čehijā, Igaunijā, Vācijā, Kiprā, Meksikā. Saņēmis sešas valstiski nozīmīgas godalgas un prēmijas konkursos, MS Gada balvas vizuālajā mākslā laureāts (2001). Darbības virzieni – monumentālā tēlniecība un dizains. Ieceres īsteno tēraudā, bronzā, granītā, marmorā, kokā.
Nozīmīgākie darbi:
Rīgā - Piemineklis pulkvedim Oskaram Kalpaka, piemiņas zīme “Melnais slieksnis”, piemiņas zīme Krišjānim Valdemāram, Ķīpsalas ķengurs un Dekoratīvs ūdens pumpis. Dizaina objekts “Senie svari un mēri” un Strūklaka Ventspilī; piemiņas zīme “Tilts un Mūžība” Jūrmalā; vides skulptūra “Spāres” Aucē; skulptūru grupa “Zemgales piktogrammas” uz tilta pār Lielupi Jelgavā u.c.
Enciklopēdija “Latvija un latvieši”. MĀKSLA UN ARHITEKTŪRA BIOGRĀFIJĀS.
Rīga, 2003
Atrodas:K.Valdemāra un A. Briāna ielas krustojums
Īpašnieks:RPA „Rīgas pieminekļu aģentūra” valdījumā
Aristīds Briāns (
Aristide Briand, 1862–1932) bija Francijas sociāldemokrātu politiķis, kurš no 1909. līdz 1932. gadam ar pārtraukumiem atkārtoti pildīja premjerministra (11 reizes), izglītības, tieslietu vai ārlietu ministra amatu īslaicīgajās tālaika Francijas Trešās Republikas valdībās. 1926. gadā par miera atjaunošanu Eiropā un sadarbības veicināšanu starp tautām saņēma Nobela Miera prēmiju kopā ar Vācijas kancleru Gustavu Štrēzemani. 1921. gadā parakstīja Sabiedroto valstu vēstuli, kurā tika atzīta Latvijas Republikas
de jure neatkarība.
19. gadsimtā par Blieķu ielu saukto ieliņu 1933. gadā pārdēvēja par Aristīda Briāna ielu, bet 1941. gadā to nosauca franču komunista Anrī Barbisa vārdā. 1964. gadā tika uzmūrēta atbalsta siena – terase, kurā iestrādāja vara kaluma tehnikā tēlnieka Valda Alberga darinātu Anrī Barbisa portretcilni – bareljefu. 1933. gadā tas tika nozagts, izlaužot no sienas. Pēc kārtējās ielas nosaukuma maiņas, 1998. gadā K.Valdemāra un A.Barbisa ielas krustojumā esošajā sienā atjaunoja bronzas piemiņas plāksni, kurā tika iestrādāts tēlnieka Gļeba Panteļejeva veidotais Aristīda Briāna portretcilnis un teksts:
„ARISTĪDAM BRIĀNAM
(1862.–1932.)
FRANCIJAS LIELAJAM VALSTSVĪRAM,
LATVJU TAUTAS DRAUGAM,
PASUALES MIERA DEDZĪGAM SLUDINĀTĀJAM UN SARGAM
RĪGAS PILSĒTA 11. SEPTEMBRĪ 1933. GADĀ”
Piemiņas plāksni atjaunojusi
Rīgas pilsēta 1998. gadā