Latvijas Neatkarības kara simtgade

10. augustā, atzīmējot Latvijas Neatkarības kara noslēguma simtgadi, Rīgas Brāļu kapos norisinājās piemiņas pasākums par godu Neatkarības karā kritušajiem karavīriem, iededzot sveces par katru kritušo karavīru.
Godinot kritušo karavīru piemiņu, Aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, vienību komandieri un citi aicinātie viesi nolika ziedus, kā arī norisinājās svinīgā vakara junda. Rīgas Brāļu kapos kopumā tika iedegtas 3488 sveces, lai pateiktos tiem varonīgajiem Latvijas sargiem, kas krita Latvijas Neatkarības karā cīņās ar Padomju Krieviju un Vāciju, lai simboliski ikviena ugunsliesma atgādinātu par šo karavīru drosmi un pašaizliedzību.
 
Savukārt 11. augustā pie Brīvības pieminekļa no rīta Aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, vienību komandieri nolika ziedus, bet pēcpusdienā  pie pieminekļa notika Bruņoto spēku orķestru zibakcija, kas veltīta  Neatkarības kara noslēguma un Latvijas - Padomju Krievijas Miera līguma parakstīšanas simtgadei, kuras laikā Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestris, Jūras spēku orķestris un Zemessardzes orķestris atskaņoja Jurjānu Andreja skaņdarbu “Nevis slinkojot un pūstot”.
 
Piemiņas pasākumi tika rīkoti, jo aprit 100 gadi kopš 1920. gada 11. augustā tika parakstīts vēsturisks līgums starp Latviju un Padomju Krieviju, kas noslēdza vairāk nekā pusotru gadu ilgušo Neatkarības karu. Līgums noteica, ka “Krievija bez ierunām atzīst Latvijas valsts neatkarību, patstāvību un suverenitāti un labprātīgi un uz mūžīgiem laikiem atsakās no visām suverēnām tiesībām, kuras piederēja Krievijai attiecībā uz Latvijas tautu un zemi...” Tas pavēra ceļu Latvijas starptautiskajai atzīšanai. Līgums noteica arī Latvijas un Krievijas robežu, ka arī risināja citus ar kara izbeigšanu saistītus jautājumus.