Piemineklis rakstniekam Sudrabu Edžum (Moricam Eduardam Zilberam,1860–1941) Valsts nozīmes mākslas piemineklis Nr. 7265

Statuss:Valsts nozīmes mākslas piemineklis ar aizsardzības Nr.7265
Atklāts:1957
Tēlnieks:Ojārs Siliņš

1927 - 2003

Dzimis Rīgas apriņķa Ādažu pagasta Vēveros. Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļas absolvents (1954), docētājs (no 1972.gada), profesors (1993). Stažējies Ļeņingradā un Viļņā, bijis KM monumentālās tēlniecības eksperts. Mākslinieku savienības biedrs (1958). Ieceres īstenojis granītā.
Nozīmīgākie darbi:
-pieminekļi - Sudrabu Edžum Kronvalda parkā Raini, Rainim Irlavā, “Māte ar dēlu” Palsmanes kapos, Kritušajiem karavīriem Rēzeknē;
-skulptūras – Koklētājs, Vanadziņš, Zvejnieks, Jaunā maize, Dullais Dauka, Mazais Princis, Miers, Atbalss, Dziesmusvētki;
-portreti - Sudraba Edžus, Otomārs Oškalns, Teodors Zaļkalns.

Enciklopēdija “Latvija un latvieši”. MĀKSLA UN ARHITEKTŪRA BIOGRĀFIJĀS.
Rīga, 2000
Atrodas:Kronvalda parks
Īpašnieks:RPA „Rīgas pieminekļu aģentūra” valdījumā

Rakstnieks Morics Eduards Zilbers dzimis Meņģeles pagastā "Siliņos" amatnieka Friča Zilbera ģimenē. Mācījies Baltijas skolotāju seminārā Rīgā. Šajā laikā dziļi iepazinis vācu un krievu klasisko literatūru. Strādājis par palīgskolotāju Dzērbenes draudzes skolā, bet no 1884. līdz 1887. gadam – par skolotāju Ufas guberņā, Baškīrijas Austrumciema latviešu kolonijā. Tulkojis, rakstījis dzeju un prozu, ko ar pseidonīmu Sudrabu Edžus publicējis laikrakstos „Balss” un „Austrums”. 1887. gadā atgriezies Latvijā, daudz atdzejojis no poļu valodas. Pēc 1905. gada revolūcijas strādājis par skolotāju Sibīrijā un Baku (1907–1918). Pēc Krievijas pilsoņu kara dzīvojis Maskavā, kur 1941. gada 30. janvārī miris, kremēts un pārapbedīts Raiņa kapos Rīgā. 1984. gadā Meņģeles centrā uzstādīts tēlnieka Viļņa Titāna veidotais Sudrabu Edžus piemineklis un iestādīta Dullā Daukas birzs.

1957. gadā tika atklāts Sudrabu Edžus piemineklis Rīgā, Kronvalda parkā, tiltiņa galā aiz Nacionālā teātra. Tā autors tēlnieks Ojārs Siliņš 2,35m augsto pieminekli veidojis padomju reālistiskās tēlniecības skolas tradīcijās. Pelēkā granītā kaltais krūšutēls atkārto sirma zinātnieka ikonogrāfisko klišeju, kāda mūsdienu tēlniecībā jau uzskatāma par retumu. Uz pulēta, melna granīta postamenta lasāms uzraksts: „Sudrabu Edžus”.

Izmantotā literatūra:
Spārītis O. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2007