1954
Dzimusi Rīgā. Beigusi RPI Arhitektūras fakultāti (1978). Mākslinieku savienības biedre (1989). Ieceres īsteno bronzā, granītā, marmorā, kokā, metālā. Kopš 1977.gada piedalās izstādēs un tēlniecības simpozijos Latvijā un ārzemēs – Polijā, Ungārijā, Japānā, Uzbekijā, Turcijā, Dānijā, Beļģijā; darbi eksponēti vairāk nekā 10 personālizstādēs.
Nozīmīgākie darbi:
Piemineklis koncentrācijas nometnes Riga-Kaiserwald upuru piemiņai Rīgā;
Granīta un marmora skulptūras - Ezers, Tilts, Triumfa rati, Karalis un karaliene, Melnais karalis, Nautilus u.c.;
Bronzas skulptūras - Svina mētelis, Karalis, Impērija, Fauna diendusa, Pēdējais karalis, Triumfa rati;
Koka-bronzas-dzelzs skulptūru sērija Ceļš;
Krāsota koka lielizmēra kompozīcijas - Sarkanais jātnieks, Zilais tango, Dieva acs;
Autortehnikā veidoti objekti - Sapņu spilveni, Prāts un jūtīgums, Acis, Zaudētais laiks;
Kapa pieminekļi M.Bucleram, F.Ertnerei, E.Spurim, Kovaļevsku ģimenei;
Melnbaltu un krāsainu zīmējumi cikli un sērijas.
Enciklopēdija “Latvija un latvieši”. MĀKSLA UN ARHITEKTŪRA BIOGRĀFIJĀS.
Rīga, 2003
Restaurēts:Restaurēts 2012.-2013.gadā; restaurācija/aprūpe veikta 2018. gadā
Atrodas:Meža prospekts, pie Sarkandaugavas dzelzceļa pārbrauktuves
Īpašnieks:RPA „Rīgas pieminekļu aģentūra” valdījumā
Piezīmes:Teksts latviešu, angļu, vācu valodā un ivritā
Lai iznīcinātu politiskos pretiniekus un ebrejus, Otrā pasaules kara iekarotajās teritorijās ierīkoja koncentrācijas nometnes un geto. Meža prospektā, netālu no Sarkandaugavas dzelzceļa pārbrauktuves 1943.–1944. gadā vācu okupanti bija izveidojuši ieslodzīto pārsūtīšanas un koncentrācijas nometni
„Riga – Kaisewald”. Pēc Vācija Federatīvās republikas vēstnieka Latvijā Ekarta Herolda iniciatīvas un ar privātu ziedotāju no Vācijas atbalstu 2005. gadā atklāja tēlnieces Soveigas Vasiļjevas izveidoto pieminekli upuru piemiņai (pilnībā pieminekļa celtniecība pabeigta 2006. gadā). Kā augošs asns bumbas sprādziena krātera vidū, tā no dzelzceļa gultņiem veidota konusa centrā paceļas no iekšpuses izgaismotas 4m augstas lāpas vai „dzīvības koka” metaforisks atveids, kas darināts no metāla un stikla. Kontrastējošo materiālu simbolika ļauj vienā koptēlā saistīt norādes uz dzelzceļu kā moku ceļa alegoriju, metālā personificēto pretestību un stikla trauslumam pielīdzināto cilvēka dzīvību. Neregulārā krātera (4-7-10-7m) pretējās malas papildina nerūsējoša tērauda plāksnes, kurās, izmantojot lāzertehniku, iestrādāts teksts četrās valodās: ivritā, angļu, vācu un latviešu valodā:
„Nacionālsociālistu koncentrācijas nometnes „Riga – Kaiserwald” un tās papildnometņu upuru piemiņai. 1943.–1944.g. koncentrācijas nometnes „Riga – Kaiserwald” ieslodzījuma vietās atradās vairāk nekā 18000 ieslodzīto ebreju no Latvijas, Lietuvas, Vācijas, Austrijas, Ungārijas un Čehoslovākijas. Lielākā daļa ieslodzīto nesagaidīja atbrīvošanu”.
Izmantotā literatūra:
Spārītis O. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2007