1960
Dzimis Rīgā. Beidzis RPI Arhitektūras un celtniecības fakultātes Arhitektūras nodaļu (1983). Strādājis Restaurācijas institūtā (1983–1993), privātpraksē (1993–1997), “A.Veidemaņa projektēšanas biroja” vadītājs. Arhitektu savienības biedrs (1987). Specializējies vēsturisko ēku rekonstruēšanā un restaurācijā: Rīgā - Meistaru ielā 1, Klostera ielā 17, Jēkaba ielā 1, Torņa ielā 1, Brīvības bulvārī 36; Stāmerienas pils, Mazsalacas pareizticīgo baznīca.
Sadarbībā ar tēlnieku Gļebu Panteļejevu uzstādīti vairāki objekti Rīgā: piemineklis O.Kalpakam, piemineklis K.Valdemāram, piemiņas zīme “Melnais slieksnis”; vides objekts “Teleport” Kurzemes hercogam Jēkabam Kuldīgā, piemiņas zīme Tilts un Mūžība Jūrmalā, Ūdens kaskāde Ventspilī.
Enciklopēdija “Latvija un latvieši”. MĀKSLA UN ARHITEKTŪRA BIOGRĀFIJĀS.
Rīga, 2003
Atrodas:K.Valdemāra un A. Briāna ielas krustojums
Īpašnieks:RPA „Rīgas pieminekļu aģentūra” valdījumā
Piezīmes:Veltījuma uzraksts latviešu valodā.
Krišjānis Valdemārs (1825–1891) tiek uzskatīts par Jaunlatviešu kustības aizsācēju un tās galveno ideologu. Savācis neskaitāmas tautasdziesmas, kopā ar saviem sekotājiem Krišjāni Baronu un Frici Brīvzemnieku izveidojis latviešu Dainu skapi. K.Valdemārs bija viens no latviešu nacionālās literatūras un publicistikas veidotājiem. Savos rakstos uzstājās pret vācbaltiešu muižnieku privilēģijām Baltijas guberņās, ierosināja vairākas pārvaldes reformas. Aicināja latviešus un igauņus pievērsties jūrniecībai un celt savu nacionālo pašapziņu un kultūru, sekmējot sabiedrisko kustību, kas vēlāk ieguva Pirmās atmodas nosaukumu. Daudz veicis jūrniecības popularizēšanā un tās nozīmes apzināšanā. Sastādījis pirmo Krievijas tirdzniecības flotes kuģu sarakstu, panācis vairāku praktisku, jūrnieku vajadzībām piemērotu vārdnīcu izdošanu. 1864. gadā K.Valdemārs nodibināja pirmo latviešu jūrskolu Ainažos.
Lai iemūžinātu izcilās personības piemiņu, 1996. gadā Krišjāņa Valdemāra un Aristīda Briāna ielas krustojumā tika uzstādīts savdabīgas formas piemineklis – uz diviem taisnstūra balstakmeņiem novietots kuģa ķīli atgādinošs trīsstūra formas granīta monolīts ar alumīnija lietni tā virsdaļā. Autors tēlnieks Gļebs Panteļejevs no sākotnēji 20 tonnu smagā granīta ar atskaldīšanas paņēmienu ieguva ap trīs tonnas smagu, divus metrus augstu blīvu rupjgraudu struktūras akmeni, kas tapa par izteiksmīgu, filozofiski piepildītu, mūsdienīgu un dekoratīvu tēlniecības darbu. Pieminekļa novietojumu ielu krustojuma zaļajā zonā projektējis arhitekts Andris Veidemanis.
Izmantotā literatūra:
Spārītis O. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2007
