Piemineklis 6. Rīgas kājnieku pulka karavīriem – pilsētas aizstāvjiem 1919. gadā. Sudrabkalniņš

• Statuss:Valsts nozīmes mākslas piemineklis ar aizsardzības Nr.7385
• Atklāts:1937
• Tēlnieks:Kārlis Zāle
   

  Kārlis ZĀLE (Johans Kārlis Leonhards Zālīte)
  1888-1942
  
  Dzimis Kauņas guberņā Mažeiķos. Studējis tēlniecību Kazaņas Mākslas skolā (1909-1913), papildinājies Maskavā pie tēlnieka S.Erzjas (1914-1915) un  Petrogradā - Ķeizariskajā mākslas veicināšanas biedrības skolā pie I.Andreoleti (1916),  kā brīvklausītājs Mākslas akadēmijā pie H.Zālemana (1917-1918) un Valsts Brīvās mākslas darbnīcās pie A.Matvejeva. 1921. gadā atgriežas Rīgā. No1921. Līdz 1923.gadam studiju nolūkos  uzturas Berlīnē, kas tobrīd ir  laikmeta mākslas ideju šūpulis. Itāļu futūristi, krievu konstruktīvisti, vācu funkcionālisti un dažādi "aktīvās mākslas" piekritēji - tā ir vide, kurā Kārlis Zāle pārbauda savas tēlnieka - monumentālista spējas, gūst atzinību un publikācijas mākslas presē. Kopā ar Aleksandru Dzirkali nodibina un izdod vienīgo aktuālās mākslas žurnālu latviešu valodā "Laikmets", piedalās pirmajā avangardistu kongresā Diseldorfā. 1923. gadā atgriežas Latvijā un uzvar Brāļu kapu ansambļa konkursā (atklāts un iesvētīts 1936.gadā). Ar projektu „Mirdzi kā zvaigzne” uzvar Brīvības pieminekļa konkursā (atklāts 1935.gadā).
  LMA Tēlniecības meistardarbnīcas vadītājs (1936-1942), profesors K.Zāle ir izcilākais latviešu tēlniecības meistars. Rīgas Brāļu kapu ansamblis un Brīvības piemineklis  ir kļuvuši par  monumentālās tēlniecības paraugiem Latvijā. K.Zāle veidojis pieminekļus, kas veltīti Brīvības cīņās kritušajiem Sudrabkalniņā Rīgā un Jaunpiebalgas Brāļu kapos, strēlniekiem un nacionālajiem partizāniem. Strādājis memoriālajā tēlniecībā (kapu pieminekļi A.Pumpuram, J.Mūrniekam, O.Kalpakam, A.Birzgalim u.c.), veidojis skulptūras, portretus, ciļņus.  Apbalvojumi: Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieks (1935), Tēvzemes balva (1938), Grand Prix pasaules izstādē Parīzē par kompozīcijām „Darbs” un „Tēvijas sargi” (1937).
  2013.gadā izdota Valda Rūmnieka un Andreja Miglas grāmata TRĪS ZVAIGZNES. Biogrāfisks romāns par Kārli Zāli.
   
  Enciklopēdija “Latvija un latvieši”.  MĀKSLA UN ARHITEKTŪRA BIOGRĀFIJĀS.
  Rīga, 2003
   
   
• Arhitekts:Ernests Štālbergs
   

  1983–1958
  Dzimis Liepājā. Beidzis Kazaņas mākslas skolu (1904) un Pēterburgas Mākslas akadēmiju (1914), pēc 1917.gada revolūcijas bijis pirmais tās rektors. 1921. gadā atgriezies Rīgā, strādājis Latvijas universitātē (1921–1950), profesors (1945). Bijis ZA Celtniecības un arhitektūras institūta direktors (1946–1951), ZA akadēmiķis (1946), Arhitektu savienības valdes priekšsēdētājs (1945–1951). Apveltīts ar pedagoga talantu, vadījis arhitektūras projektēšanas darbnīcu “C”.  Redzamākie audzēkņi: N.Voits, A.Klinklāvs, A.Laukirbe, S.Borbals, M.Staņa, A.Reinfelds.
  Nozīmīgākie projekti:
  Krievijas paviljons Starptautiskajai mākslas izstādei Romā (1911), Brīvības piemineklis (1930–1935), LU Lielā aula (1936), Piemineklis Sudrabkalniņā (1937), Bērnu tuberkulozes sanatorija Gaujaslīčos (1938).
   
   
  Enciklopēdija “Latvija un latvieši”. MĀKSLA UN ARHITEKTŪRA BIOGRĀFIJĀS.
  Rīga, 2000
   
   
• Arhitekts:Andrejs Zeidaks (ainavu arhitekts)
   

  1874–1964
  Dzimis Kuldīgā. Autodidakts. Amata prasmes apguva G.F.F. Kufalta vadītajā Rīgas dārzu pārvaldē, pildot jaunākā dārznieka un dārzu plānu zīmētāja pienākumus (1894–1900). Pēc uzvaras konkursā (1896, zelta medaļa) vadīja Ziemas pils Pēterburgā apstādījumu pārveidošanas darbus. 1901. gadā dibināja daiļdārzniecības uzņēmumu Kijevā. 1915.gadā atgriezās Latvijā un līdz 1944.gadam pildīja Rīgas dārzu direktora pienākumus. Bija Rīgas Brāļu kapu komitejas Tehniskās komisijas loceklis (1920–1936). Projektēja Brāļu kapu ainavu, kas kļuva par pamatu turpmākajai memoriāla arhitektoniskajai un tēlnieciskajai koncepcijai.  Veica daudzu Rīgas parku rekonstrukciju, projektēja un iekārtoja jaunus. Uzsāka Pils laukuma un Jēkaba laukuma rekonstrukciju, izstrādāja Arkādijas parka, Dzegužkalna parka, Ziedoņdārza, Miera parka un Daugavmalas apstādījumu projektu. Vadīja Grīziņkalna un Kronvalda parka rekonstrukcijas darbus. 1944.gadā emigrēja uz Vāciju, 1951.gadā  pārcēlās uz dzīvi ASV. Mūža nogali pavadīja dārzu pilsētā Ņūtonā, netālu no Bostonas.
   
   
  Enciklopēdija “Latvija un latvieši”. MĀKSLA UN ARHITEKTŪRA BIOGRĀFIJĀS.
  Rīga, 2003
   
   
• Restaurēts:2003. un 2008. gadā
• Atrodas:Slokas ielas un Kurzemes prospekta krustojumā
• Īpašnieks:RPA "Rīgas pieminekļu aģentūra" valdījumā
• Piezīmes:Izstrādāts teritorijas rekonstrukcijas un labiekārtošanas projekts (SIA „ADZ birojs”, arhitekts A.Zavadskis)