Piemineklis 1.bruņotā diviziona Autotanku pulka karavīriem (Autotanku pulka piemineklis)

I Bruņotā diviziona (Autotanku pulka) veidošanās gaita
I Bruņotais divizions tika sākts formēt 1919. gada 10. jūlijā, apvienojot Latvijas armijas rīcībā esošos bruņotos automobiļus un bruņotos vilcienus.
Pirmos bruņotos automobiļus Latvijas armija pēc Cēsu kaujām, saskaņā ar Strazdumuižas līgumu, no Rīgas atkāpjošais vācu karaspēks atstāja iegūtās lielinieku trofejas, tostarp dažādu marku bruņotās mašīnas. Arī cīņās pret bermontiešiem tika iegūti bruņotie automobiļi, kas pēc remonta nonāca I Bruņotajā divizionā, ko 1926. gadā papildināja daļēji par Latvijas Aizsardzības biedrības līdzekļiem būvētais vieglais bruņotais automobilis “Sargs”. Neatkarības kara laikā visiem tankiem un bruņotajiem automobiļiem tika doti vārdi. 1919. gada decembrī Latvija no Anglijas saņēma 3 smagos tankus “Mk.V” un vēlāk arī 2 vidējos tankus “Mk.B”, bet jau februārī divizionu sadalīja mazākās vienībās, bet 1921. gadā, pārejot uz miera laika apstākļiem, kaujasmašīnas atkal apvienoja vienā divizionā. 1926. gadā, sakarā ar “Fiat” vieglo tanku iegādi divizions pārformēts par pulku. 1936. gādā iegādāti angļu “Vickers” izlūktanki (tanketes). 1940.gada martā, saistībā ar austriešu "Bohler" prettanku lielgabalu, apvidus automobiļu "Krupp", "Henschel", smago automobiļu "Ford-Vairogs" un citas tehnikas iegādi, pulks tika pārveidots par brigādi, iekļaujot tajā arī 6 prettanku rotas, bet jau septembrī šajā gadā Latvijas armiju pakļauj Sarkanās armijas virspavēlniecībai un uzsāk tās likvidāciju tehniku un personālu nododot Sarkanās armijas 24.teritoriālajam korpusam.
Nozīmīgākās kaujas
1919. gada 14. jūlijā tika izveidots I Bruņotais divizions, kur sastāvā bija bruņotie automobiļi un bruņotie vilcieni, vēlāk tika ieskaitīti arī tanki, tomēr kaujās tie nepaspēja piedalīties. Pirmie zaudējumi I Bruņotajam divizionam bija Bermontiādes laikā, kad bruņoto automobiļu un bruņoto vilcienu apkalpes iesaistījās kaujās kājnieku atbalstam un daudzreiz, ielaužoties ienaidnieka aizmugurē, pildīja arī triecienspēka, desanta uzdevumus.
Sevišķi atzīmējamas ir 1919. gada 8. un 9. oktobra kaujas pret bermontiešiem, kurās gāja bojā bruņotais auto „Lāčplēsis" un zaudējumus piedzīvoja arī 1. bruņotais vilciens.
I Bruņotā diviziona vienības sedza Latvijas armijas atkāpšanos pāri Daugavai. 14. un 15. oktobrī diviziona vienības aktīvi piedalījās Rīgas tiltu forsēšanā, saistot lielus pretinieka spēkus un atbalstot kājniekus. 4. novembrī Liepājā uzbūvētais bruņotais vilciens „Kalpaks" sekmīgi piedalījās pilsētas aizsardzībā. Desanta operācijas laikā krita tā komandieris. Nākamajā dienā Rīgas frontē ienaidnieka artilērijas ugunī novērošanas postenī krita arī 2. bruņotā vilciena komandieris. 8.novembrī, šturmējot Bulduru tiltu, krita bruņotā  automobiļa „Kurzemnieks" komandieris.
Pēc Bermonta armijas padzīšanas no Latvijas I Bruņotais divizions aktīvi iesaistījās Latgales atbrīvošanas kaujās. Apstākļos, kad artilērija nespēja sniegt pienācīgu atbalstu kājniekiem, to darīja bruņotie vilcieni. Bruņotie automobiļi mazāk iesaistījās Latgales atbrīvošanā slikto un jau piesnigušo ceļu dēļ. Bruņuvilcieni iesaistījās arī artilērijas divkaujās ar ienaidnieka bruņotajiem   vilcieniem. Šādā divkaujā, krita 3. bruņotā vilciena komandieris. Zaudējumi bija arī tehnisku kļūmju dēļ. Kopumā Neatkarības karā I Bruņotais divizions zaudēja kritušus  piecus  virsniekus  un  18 kareivjus    un instruktorus, 42 karavīri     tika apbalvoti     ar    Lāčplēša   kara     Brīvības cīņām   I      Bruņotais  divizions tika reorganizēts un vēlāk uz tā bāzes izveidoja Auto - tanku un Bruņoto vilcienu pulkus.
Pieminekļa vēsture:
Par godu Auto - tanku pulka 20. gadadienai pieminekli iecerēja Autotanku pulka administrācija un realizēja ar Aizsardzības ministrijas atbalstu. Piemineklis veltīts Latvijas Atbrīvošanas cīņās kritušajiem I Bruņotā diviziona (Auto- tanku pulka) karavīriem un tika novietots Auto- tanku pulka sētas teritorijā. Pamatakmens likts pulka 15 gadu svētkos 1934.g. 14. jūlijā. Pieminekli, kurā attēlots stilizēts bruņotais automobilis “Zemgalietis”, veidojis R.Feldbergs pēc V.Vitanda projekta. 1939.g. 14. jūlijā to atklāja kara ministrs ģen. J. Balodis. Padomju laikā piemineklis atradās slēgtā teritorijā. 2009. gadā piemineklis restaurēts.


Taisnstūra formas, liepu stādījumu iekļautā skvērā starp Slokas un Pulka ielas ēkām, uz augšup vērsta slīpa postamenta uzslieta stilizēta bruņumašīna. Pēc arhitekta Vernera Vitanda projekta teicamās Art Deco formās darinātais simbols ir unikāla mākslas parādība. Augšup traucošā bruņumašīna, kas iemieso ātruma un trauksmes metaforu, atspoguļo 20. gadsimta 20.-30. gadu mākslai raksturīgās tehniskā dizaina tendences. Pieminekļa postamenta priekšpusē palielinātā mērogā izveidota pulka krūšu nozīme. Abos postamenta sānos, taisnstūra formas iedziļinājumos ievietotas bronzas plāksnes (68 x150 cm). Uz vienas lasāmi kritušo karavīru vārdi un uzraksts: „Par Tēvzemi un Brīvību ziedojuši dzīvību”, uz otras – gadskaitļi „1919– 1920”.

Bijušā garnizona teritorijā monolītā betona piemineklis iekļaujas organiski, taču tam piegulošā teritorija nav labiekārtota. Šobrīd ir izstrādāts skvēra rekonstrukcijas un labiekārtošanas projekts (SIA „Ainavists”), kura realizācijas rezultātā bruņotie spēki atgūs svinīgu militāru pasākumu norises vietu, bet Pārdaugavas iedzīvotāji – sakoptu vidi.