1864.gadā, gatavojoties vācu apgaismības laika rakstnieka, filozofa un teologa J.G. Herdera ierašanās Rīgā 100. gadskārtai, Rīgas vācu inteliģence un pilsoniskās aprindas nāca klajā ar iniciatīvu atzīmēt izcilā gara darbinieka ieguldījumu Rīgas garīgajā dzīvē. Pēc arhitekta H.Šēla projekta Vērmaņu dzelzs lietuvē izgatavoja čuguna žogu un postamentu ar J.G. Herdera mūžu un uzturēšanās periodu Rīgā raksturojošu tekstu vācu valodā, kas bija atliets uz visām postamenta skaldnēm. Uz postamenta nostiprināja bronzas krūšutēlu – tēlnieka Ludviga Šallera Veimārā darinātā pieminekļa bistes kopiju.1915. gadā krūšutēlu, tāpat kā citus bronzas pieminekļus Rīgā, demontēja evakuācijai, taču tas palika neskarts, un pēc I Pasaules kara atgriezās uz sava postamenta. Pēc Otrā pasaules kara, kad padomju okupācijas vara ar negācijām izturējās pret vācu kultūras mantojumu, pieminekli demontēja – krūšutēls nonāca Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, bet čuguna postamentu pārkausēja. Gatavojoties Vācijas Demokrātiskās republikas valstsvīra Valtera Ulbrihta vizītei Rīgā 1959. gadā, piemineklis steigā tika atjaunots – bisti novietoja uz tēlnieka Mārtiņa Zaura izgatavotā melna granīta postamenta ar lakonisku uzrakstu:
„Johans Gotfrīds Herders 1744–1803”
2005. gadā vandāļi bronzas krūšutēlu bija mēģinājuši nolauzt, tas tika demontēts, un pēc pieminekļa restaurācijas 2006. gadā atkal uzstādīts savā vietā.
Rīgas Doma baznīcas pastorāta ēkas fonā piemineklis izskatās izcili labi, jo rada asociācijām bagātu vidi ar J.G.Herdera dzimteni Prūsiju un Vācijas celtniecības tradīcijām. Pelēkā granīta pakāpieniem ir raupja granīta virsmas apstrāde, melnajam postamentam – pulēta virsma, kas piešķir zināmu eleganci un atgādina zudušo čuguna postamentu. Bronzas krūšutēls ir izcils 19. gadsimta vidus bronzas lējuma paraugs gan stilistiski, gan izpildījuma ziņā.
Izmantotā literatūra:
Spārītis O. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2007
