2001. gadā latviešu tautā cienītā un komunistu deportētā un nomocītā Latvijas Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa (1877–1942) piemiņas iemūžināšanai tika rīkoti vairāki konkursi, kuros nebija izteiktu līderu, taču tēlnieka Ulda Kurzemnieka darbā bija vajadzīgais pamats pieminekļa kompozīcijas attīstīšanai, ko paša tēlnieka elastīgā attieksme ļāva pilnveidot un sekmīgi realizēt. Ar Latvijas Zemnieku savienības atbalstu, Rīgas Latviešu biedrība un Nacionālās kultūras attīstības fonds rīkoja ziedojumu vākšanu pieminekļa izveidei. Cīnoties ar nemitīgu politisku pretestību, tika panākta gan atļauja pieminekli novietot skvērā iepretim Ārlietu ministrijas ēkai, gan visi nepieciešamie saskaņojumi tā mākslinieciskā veidola, arhitektoniskā plānojuma un laukuma izveides realizācijai.
Valstsvīra skulptūra pacelta aptuveni 0,5m augstā uzkalniņā un ar akmens terasi norobežota no gājēju plūsmas. Īpaši nepalielinot gabarītus, kas ir virs vienas cilvēka dabas, paaugstinājumā novietotā skulptūra paceļas pāri garāmgājējiem un sasniedz vēlamo patosu. Gājēju celiņš iepretim piemineklim izlikts ar bruģakmeņiem un paplašināts, veidojot ceremoniālu priekšlaukumu iespējamiem rituāliem. 2,5m augstā bronzas skulptūra, kurā prezidents attēlots pilnā augumā, garā mētelī, ar platmali rokā, novietota uz bronzas plāksnes pamata. Uz terases zem prezidenta skulptūras kājām – granītā reproducēts palielināts Kārļa Ulmaņa paraksta faksimils:
„K. Ulmanis”.
Dažus metrus atstatu no pieminekļa, tā labajā pusē, 2006. gada 4. septembrī uzstādīja granīta plāksni ar paskaidrojošu tekstu latviešu un angļu valodā:
„Kārlis Ulmanis. 1877.4.IX – 1942.20.IX. Latvijas Valsts pirmais Ministru prezidents, Latvijas Valsts prezidents (1936–1940). Padomju totalitārā režīma upuris, kapa vieta nav zināma. VISPIRMS BRĪVĪBA, TAUTA, VALSTS, UN TIKAI TAD ES PATS”.
Pieminekli atklāja 2003. gada 22.j ūlijā – zīmīgā datumā, kas saistīts ar Kārļa Ulamaņa deportāciju uz PSRS 1940. gadā.
Izmantotā literatūra:
Spārītis O. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2007
