Teodors ZAĻKALNS (līdz 1930.gadam- Grīnbergs)
1876 - 1972
Dzimis Allažu pagasta Zaļajos Kalnos. Mācījies Rīgas pilsētas reālskolā (1888-1893), beidzis Štiglica Centrālās tehniskās zīmēšanas skolas Dekoratīvās gleznošanas un asējumu nodaļu Petrogradā (1899); papildinājies Minhenē un Parīzē. Tēlniecības pamatus apguvis O.Rodēna darbnīcā pie E.A.Burdela un Ž.Debuā; Florencē papildinājies marmora un bronzas apstrādē. 1909.gadā atgriezies Petrogradā, 1920.gadā – Latvijā. Strādājis Mākslas akadēmijā (1921-1958), bijis Tēlniecības katedras vadītājs, profesors. Ievērojamākie studenti: V.Albergs, K.Baumanis, R.Bruzīte, L.Davidova-Medene, E.Leimane, L.Līce, A.Terpilovskis.
T.Zaļkalns akmens tēlniecības tradīciju dibinātājs Latvijā. Ieceres realizējis granītā, šūnakmenī, bronzā, marmorā, porcelānā, keramikā. Strādājis monumentālajā, memoriālajā un stājtēlniecībā, veidojis sīkplastikas darbus un medaļas.
Nozīmīgākie darbi:
-piemineklis R.Blaumanim un A.Kalniņam Rīgā, piemineklis A.Kronvaldam un K.Baronam Siguldā, piemineklis Māteru Jurim Kazdangā;
-kapu pieminekļi E.Dārziņam Mārtiņa kapos, J.Porukam, H.Švābei, F.Druvai un A.Gulbim Meža kapos, F.Bārdam Umurgas kapos;
-portreti - R.Blaumanis, Aspazija, B.Rūmniece, J.Akuraters, A.Grīnberga, A.Kirhenšteins, A.Kalniņš, F.Blumbahs, Malda u.c.;
-animālijas žanra darbi – Jērs, Kaķis, Zaķis, Cūka.
T.Zaļkalns ir daudzu medaļu, akvareļu un zīmējumu autors, darbojies arī preses grafikā un publicistikā.
Enciklopēdija “Latvija un latvieši”. MĀKSLA UN ARHITEKTŪRA BIOGRĀFIJĀS.
Rīga, 2003
Atrodas:Kanālmalas apstādījumi, iepretim Bastejkalnam
Īpašnieks:RPA „Rīgas pieminekļu aģentūra” valdījumā
Piezīmes:Postamentā iekalts teksts latviešu valodā.
Pirmais sabiedriskais piemineklis latviešu kultūras darbiniekam atklāts 1929. gada 10. novembrī kanālmalas apstādījumos. Lakoniski modelētais sēdošā rakstnieka tēls ir tēlnieka Teodora Zaļkalna roku veidots. 3,2 metrus augstā pieminekļa postamentu rotā izteiksmīgās Rūdolfa Blaumaņa dzejas rindas:
„Mans zelts ir mana tauta
Mans gods ir viņas gods”
Rūdolfs Blaumanis 1863.–1908.”
1935. gadā pieminekli pārcēla uz skvēru Krišjāņa Barona un Rūdolfa Blaumaņa ielas krustojumā, taču tur to uztvert traucēja aktīvais arhitektūras fons un mazais laukuma izmērs.
1948. gadā pieminekli pārvietoja uz sākotnējo vietu kanālmalā, bet 2001. gadā to pārcēla tuvāk tiltiņam un novietoja uz gājēju celiņa ass.
Izmantotā literatūra:
Spārītis O. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2007
