1939
Dzimis Suntažu pagasta Kaltiņos. Piedzīvojis 1941.gada deportāciju. Beidzis Rīgas LMV (1958), Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu (1964). Mākslinieku savienības biedrs (1973). Tēlniecības studijas “Doma” dibinātājs un vadītājs (redzamākie audzēkņi – I.Dobičins, A.Neretniece, L.Griķe, P.Jauzems). Kopš 1969.gada piedalījies izstādēs un simpozijos Latvijā, Dienvidslāvijā, Čehoslovākijā, Armēnijā, Kanādā. Ieceres īsteno akmenī, bronzā, vara kalumā, šamotā.
Nozīmīgākie darbi:
Monumentālā tēlniecība – Otrā pasaules kara Brāļu kapi Jūrmalā, Bulduros; Dzīvības šūpulis (Erevānā, pie universitātes), “Strēlnieks” (pie Rīgas TEC-2), piemineklis A.Pumpuram (Birzgalē); piemineklis represētajiem Suntažos un “Bārenīte” Rīgā.
Stājtēlniecība – Kritušo uguns, Mūžiba, Sargātājs, Vienība, Tauta pie jūras, Svešumā.Māte, Cilts, Cauri laikiem, Sākums.
Enciklopēdija “Latvija un latvieši”. MĀKSLA UN ARHITEKTŪRA BIOGRĀFIJĀS.
Rīga, 1996
Arhitekts:Kārlis Alksnis
Atrodas:Parks pie Rīgas pils
Īpašnieks:Fonda „Sibīrijas bērni” īpašums
Piezīmes:Iniciators un īpašnieks - Fonds „Sibīrijas bērni”
Piemineklis veltīts 4000 Latvijas bērniem, kurus padomju okupācijas vara laikā no 1941. līdz 1949.gadam kopā ar vecākiem varmācīgi aizveda uz Sibīriju. Viņu vidū bija arī pieminekļa autors Jānis Karlovs. „Bārenīte” ir tēlnieka atmiņu simbolisks tēls, kas, pēc viņa vārdiem, nav raudulīgā, nošļukusī radībiņa, bet ir garīga spēka pilna un spītīga meitene, kura ilgojas atgriezties dzimtenē. Piemineklis veidots no Somijas pelēkā granīta. Pulētās akmens šķautnes zem meitenes kājām simbolizē Sibīrijas ledus plāksnes. Kompozīcija raisa gaišu, nevis traģisku, tumšu noskaņu. Tā pauž latvisko gara spēku, kas traģiskos dzīves mirkļos neļauj cilvēkam sabrukt.
Piemineklis tapis ar 10 gadu novēlošanos – 1998.gadā projekts ieguva pirmo vietu genocīda upuru piemiņai veltītajā konkursā, taču netika realizēts. 2004.gadā pēc kinorežisores un komunistiskā terora upuru atbalsta un palīdzības fonda „Sibīrijas bērni” dibinātājas Dzintras Gekas iniciatīvas, J.Karlovs kopā ar arhitektu K.Alksni sāka darbu pie pieminekļa izveides. Viena no lielākajām problēmā izrādījās piemērotas vietas meklējumi tā uzstādīšanai. Pateicoties RD finansējumam un Pieminekļu padomes izraudzītajai vietai, pieminekli atklāja 2008.gada 14.jūnijā – Komunistiskā terora upuru piemiņas dienā – Rīgas pils parkā. Iesvētot pieminekli, mācītājs Ivo Pavlovičs aicināja cilvēkus, kuri šodien domā un lemj par tautas likteni, uztvert šo pieminekli kā atgādinājumu: „Ja kāds dara lielu netaisnību, tad pirmie, kas cieš, ir nevainīgi bērni”.
