Lielā Ziemeļu kara laikā tā laika Gustava salā tika ierīkots vecākais parks Rīgā. Kad Krievijas karaspēks ieņēma Rīgas cietoksni, cars Pēteris I 1711. gadā lika Rīgas citadeles ziemeļu priekšpilī ierīkot Forburgas dārzu holandiešu stilā. Tas tika oficiāli nodēvēts par Viņa Majestātes dārzu priekšpils cietoksnī. Gustava salu pārsauca par Pētersalu (vēlāk tā ieguva Andrejsalas nosaukumu). Dārzā tika uzcelts Pētera I ārpilsētas namiņš. Pēc Nīštates miera līguma parakstīšanas un kara beigām ierodoties Rīgā, cars Pēteris I 1721. gada 28. septembrī parkā pašrocīgi iestādīja "Miera gobu". Līdz 18. gadsimta vidum parku dēvēja par Pētersalas dārzu, gadsimtu mijā – par Pirmo Ķeizardārzu, bet vēlāk – vienkārši par Rīgas Ķeizardārzu (
Kaisergarten bei Riga). Pateicoties Rīgas ģenerālgubernatoram F.Pauluči, vēsturiskā koka atvases turpināja zaļot (līdz pat 1972.gadam), jo tas tika apjozts ar žogu, un metāla plāksnēs bija lasāma informācija. 1840.gadā žogu un uzrakstus atjaunoja, bet 1903. gadā koka žogu nomainīja ar dzelzs kaluma sētiņu un bojāto plākšņu vietā uzstādīja piemiņas zīmi – akmeni. Uz K.Teica darbnīcā apstrādātā akmens lasāms teksts krievu un vācu valodā:
”ИМПЕРАТОР ПЕТР ВЕЛИКИЙ, ОСНОВАТЕЛЬ СЛАВЫ И БЛАГОДЕНСТВИЯ РОССИИ, ПОСАДИЛ СОБСТВЕННЫМИ РУКАМИ СИЕ ДЕРЕВО В 1721-ОМ ГОДУ.
PETER DER GROSSE DER GRÜNDER SEINES KEISERREICHES, PFLANZTE DIESEN BAUM IM JAHRE 1721”
(Tulk.: Imperators Pēteris Lielais, Krievijas slavas un labklājības radītājs, pašrocīgi iestādīja šo koku 1721. gadā).
Izmantotā literatūra:
Spārītis O. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2007