1954
Dzimusi Rīgā. Beigusi RPI Arhitektūras fakultāti (1978). Mākslinieku savienības biedre (1989). Ieceres īsteno bronzā, granītā, marmorā, kokā, metālā. Kopš 1977.gada piedalās izstādēs un tēlniecības simpozijos Latvijā un ārzemēs – Polijā, Ungārijā, Japānā, Uzbekijā, Turcijā, Dānijā, Beļģijā; darbi eksponēti vairāk nekā 10 personālizstādēs.
Nozīmīgākie darbi:
Piemineklis koncentrācijas nometnes Riga-Kaiserwald upuru piemiņai Rīgā;
Granīta un marmora skulptūras - Ezers, Tilts, Triumfa rati, Karalis un karaliene, Melnais karalis, Nautilus u.c.;
Bronzas skulptūras - Svina mētelis, Karalis, Impērija, Fauna diendusa, Pēdējais karalis, Triumfa rati;
Koka-bronzas-dzelzs skulptūru sērija Ceļš;
Krāsota koka lielizmēra kompozīcijas - Sarkanais jātnieks, Zilais tango, Dieva acs;
Autortehnikā veidoti objekti - Sapņu spilveni, Prāts un jūtīgums, Acis, Zaudētais laiks;
Kapa pieminekļi M.Bucleram, F.Ertnerei, E.Spurim, Kovaļevsku ģimenei;
Melnbaltu un krāsainu zīmējumi cikli un sērijas.
Enciklopēdija “Latvija un latvieši”. MĀKSLA UN ARHITEKTŪRA BIOGRĀFIJĀS.
Rīga, 2003
Atrodas:Dzegužkalns
Īpašnieks:RPA „Rīgas pieminekļu aģentūra” valdījumā
Piezīmes:Iniciators – vēsturnieks Oļģerts Tālivaldis Auns
Dzegužkalns ir augstākā dabīgā zemes virsotne Rīgā – 28m virs jūras līmeņa. 17.gadsimtā kalnā izveidoja kapsētu – vecāko Rīgā. Tajā apglabāti arī kritušie 1905.gada revolūcijas notikumu dalībnieki. 1907.gadā Rīgas pilsētas dome kapus slēdza, lai veiktu Dzegužkalna pārveidošanu, pēc ainavu arhitekta Georga Kūfalta projekta, par parku - pilsētnieku izklaides un atpūtas vietu. Līdz mūsdienām ir saglabājusies brīvdabas estrāde un neparastais amfiteātra izkārtojums.
2002.gadā vēsturnieks O.T.Auns vērsās Rīgas domē ar ierosinājumu uzstādīt Dzegužkalnā piemiņas zīmi vecākajiem pilsētas kapiem un 1905.gada revolūcijas notikumos bojāgājušajiem un šajā kapsētā apbedītajiem cīnītājiem. 2006.gadā izsludinātajā piemiņas zīmes konkursā uzvarēja tēlniece Solveiga Vasiļjeva, kura savā darbā veiksmīgi apvienoja abas informācijas.
3m augstā piemiņas zīme veidota kompakta paralēlskaldņa formā no betona, kas apšūts ar granīta plāksnēm. Apakšējās plāksnes ir pulētas, tumšas, bet augšdaļa – skaldīta, gaiša. Tumšo un gaišo virsmu saspēlē izceltas krusta zīmes. Līdzīgs motīvs turpinās arī priekšlaukuma ieklājumā, kur zāliens mijas ar betona plāksnēm. Netālu no akmens – labajā pusē novietota plāksne ar iekaltu krusta zīmi, zem kuras uzraksts:
DZEGUŽKALNA KAPI
Turpat veltījuma teksts bojāgājušo piemiņai:
ŠEIT, DZEGUŽKALNA KAPOS DUS 1905.GADA BRĪVĪBAS CĪNĪTĀJI
JĀNIS JUNKERS – PUNKULIS
1883.11.II – 1905.13.I
JURIS GRĪNBERGS
1881.18.XII – 1905.13.I
OTTO GRŪBE
– 1905
INDRIĶIS ZIGFRĪDS SKUJA – KRŪMIŅŠ
– 1905
VILHELMS ROZENTĀLS
– 1905.21.I
JĀNIS STRAUJĀNS
1875. – 1905.17.VII
KĀRLIS RŪĶIS (EZERMALIETS)
– 1905.27.VII
