Ģirts BURVIS
1962
Dzimis Liepājā. Absolvējis Liepājas LMV (1981), Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu (1987). Mākslinieku savienības biedrs (1996). Kopš 1983.gada piedalās profesionālās izstādēs, tēlniecības simpozijos, izstādēs-akcijās. Darbi atrodas kolekcijās Dānijā, Vācijā, ASV, Šveicē, Francijā, Japānā un Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja fondos. Ieceres īsteno bronzā, granītā, nerūsējošā tēraudā un vara cizelējuma tehnikā.
Nozīmīgākie darbi:
-piemiņas ansambļi un pieminekļi (Ainažu vecajos jūrnieku kapos, Leģionāriem Jaundubultu kapos, Latviešu strēlnieku cīņu vietās Tīreļpurvā, Represiju upuriem Popē, Vācu karavīriem II Meža kapos, Admirālim T.Spādem, Hokejistam Kārlim Skrastiņam Meža kapos);
-piemiņas vietas un zīmes (Felksbergas jūrskolai, Lībiešiem Mazirbē, Jūras paņemtajiem Kolkas ragā, Lielkauju akmens “Sarkanais pret brūno” Rumbās, Vēsturniekam U.Ģērmanim, Dziedonei M.Brehmanei-Štengelei, Dzejniekam Vilim Plūdonim Bauskā);
-dekoratīvas skulptūras (Zēns uz auna, Priekules Ikars, Skursteņslauķis un mūrnieks);
-vides skulptūras (Laivas un Rīdzinieki Rīgā, Koknesei-725, Ķēniņu krēsli Skrundas pilskalnā, Senajiem jūrasbraucējiem un skulptūru grupa “Pilsētā, kurā piedzimst vējš” Liepājā);
-medaļas (veido no 1985. gada līdz šodienai)
Enciklopēdija “Latvija un latvieši”. MĀKSLA UN ARHITEKTŪRA BIOGRĀFIJĀS.
Rīga, 1995
Atrodas:Līvu laukums
Īpašnieks:RPA „Rīgas pieminekļu aģentūra” valdījumā
1851.–1852. gadā tīrumā pie pasta ceļa starp Salaspili un Ikšķili atrada neparastu akmeni. Tas tika pārdots Rīgas akmeņkalim P. Hākem, kurš par neparasto akmeni paziņoja rātskungam A. Berholcam un Himzeļa muzeja direktoram K. Bornhauptam. Viņu uzraudzībā akmens tika attīrīts un uzmērīts: augstums - 93 cm, platums - 85,5cm, biezums - 65,5 cm, svars - 780 kg (tolaik 1906 krievu mārciņas). Akmens atgādināja cilvēka seju ar izteiksmīgiem vaibstiem un matu cirtām. Himzeļa muzejā tas tika fotogrāfiski dokumentēts un tur atradās līdz 1875. gadam. 1926. gadā laikrakstā “Latvijas Saule” parādījās ziņas par akmens galvas nozušanu un pirmā fotoattēla publikācija.
Akmens galvu atrada arheoloģiskajos izrakumos Rīgas Doma dārzā 2000. gadā arheologs Andris Celmiņš. Nav zināms akmens skulptūras mērķis un tas, kas tajā attēlots. Ir pieņēmumi, ka tas ir baltu vai Baltijas somu (līvu) elks, kas attēlots cilvēka galvas formā.
Akmens galvas oriģināls apskatāms Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja ekspozīcijā, kas izvietota Rīgas Doma Krusta ejā.
Kopš 2003. gada Līvu laukumā uzstādīta šīs akmens galvas kopija (mērogā 3:1), kuras autors ir tēlnieks Ģirts Burvis. Uz trim laukakmeņu bluķiem novietotajā 1,45m augstajā skulptūrā ir precīzi atkārtotas oriģināla kontūras, kas ar seklu rievu iekaltas sarkanbrūna granīta virsmā. Skulptūra pretendē uz kultūras pieminekļa statusu, jo daļa folkloras tradīciju kopēju uztur spēkā mītu par šīs galvas kultisko funkciju un saistību ar Rīgas teritoriju apdzīvojušo līvu cilšu rituālu praksi.
Izmantotā literatūra:
Spārītis O. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2007
