Vācu okupācijas gados, laikā no 1941. līdz 1944. gadam, Biķernieku mežā tika nogalināti un masu kapos apbedīti aptuveni 46 500 cilvēki, no kuriem 20 000 bija ebreji. Taču tas ir tikai pieņēmums, jo 1944. gada aprīlī Rīgā ieradās vācu specvienība „SK-1005 B”, kas uzsāka noziegumu pēdu likvidēšanu. Masu kapi tika atrakti un līķi sadedzināti. 1944. gada rudenī, kad eksperti uzsāka kapu apsekošanu, tie bija tukši.
Vairums upuru bija no Vācijas, Austrijas un Čehijas atvestie ebreji, kā arī Rīgas civiliedzīvotāji, pretošanās kustības dalībnieki un padomju karagūstekņi.
20. gadsimta 90. gadu sākumā pēc Erika Hercla (Austrija) iniciatīvas, piesaistot vairāk nekā 20 Vācijas pilsētu birģermeistaru uzmanību, tika sākta Biķernieku memoriāla projektēšana. To veica arhitektu birojs „Malas” (arhitekti - S.Rižs, G.Lobaševa, M.Galarovskis, I.Vītola; dendroloģe V.Jansone; konstruktore G.Alsina). Memoriāla būvniecību finansēja Vācijas Kara kapu aprūpes tautas apvienība, kā arī Vācijas, Austrijas un Čehijas valdība. To atklāja 2001. gada 30. novembrī.
Uz memoriālu priežu meža vidū ved ceļš, kura sākumā par traģēdiju vēsta melna granīta plāksnes ar uzrakstiem latviešu, angļu, vācu, krievu valodā un ivritā.
„Atmiņa lai paliek neaizdzīstoša…
Ojārs Vācietis
Biķernieku mežā laikā no 1941. līdz 1944. gadam nacisti un viņu brīvprātīgie atbalstītāji nogalināja tūkstošiem Latvijas, Vācijas, Austrijas un Čehijas ebreju, citu tautību politiski vajāto un padomju karagūstekņu”
Uz citas plāksnes iegravēts memoriāla un apbedījumu vietu plāns un informācija par ziedotājiem:
„Biķernieku mežs. Nacisma upuru piemiņas vieta.
Vācu Kara kapu aprūpes tautas apvienība 2001. gadā ierīkojusi
par Vācijas Federatīvās republikas, Austrijas Republikas Nacionālā fonda un pilsētu – „Rīgas komitejas” dalībnieču – ziedotiem līdzekļiem”.
Memoriāls veidots kā ebreju kultūrai raksturīgs kapulauks – neregulāras formas ieplakā novietotu 5000 plēstu granīta akmeņu „mežs”. Starp akmeņiem ved taciņas, kuru malās salikti akmeņi ar Eiropas pilsētu nosaukumiem – Brno, Stuttgart, Paderborn, Kiel, Prag, Bremen, Hamburg, Dresden un citiem – vēsta par vietām, no kurienes Biķernieku kapulaukā nonākuši nacistu upuri. Akmeņu vidū paceļas četru betona pilonu balstīta krustveida arka, zem kuras atrodas melna granīta kubs – altāris. Tā skaldnēs vairākās valodās iegravēti vārdi no Ījaba grāmatas XVI nodaļas 18. panta:
„Zeme,
manas asinis neapsedz
un manus kliedzienus
neapslēp!”
Visā meža teritorijā kapu vietu apzīmēšanai uzstādīti 40 betona stabi. Uz tiem atveidots stilizēts ērkšķu kronis, gadskaitļi „1941–1944” un apbedīto piederības atšifrējums: karagūstekņiem – vainags, ebrejiem – Dāvida zvaigzne, civiliedzīvotājiem – krusts.
Izmantotā literatūra:
Spārītis O. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2007
M.Vestermanis. Par memoriālu nacisma terora upuriem Biķernieku mežā Rīgā. Latvijas Vēstnesis, Nr. 175, 2001
