1874–1964
Dzimis Kuldīgā. Autodidakts. Amata prasmes apguva G.F.F. Kufalta vadītajā Rīgas dārzu pārvaldē, pildot jaunākā dārznieka un dārzu plānu zīmētāja pienākumus (1894–1900). Pēc uzvaras konkursā (1896, zelta medaļa) vadīja Ziemas pils Pēterburgā apstādījumu pārveidošanas darbus. 1901. gadā dibināja daiļdārzniecības uzņēmumu Kijevā. 1915.gadā atgriezās Latvijā un līdz 1944.gadam pildīja Rīgas dārzu direktora pienākumus. Bija Rīgas Brāļu kapu komitejas Tehniskās komisijas loceklis (1920–1936). Projektēja Brāļu kapu ainavu, kas kļuva par pamatu turpmākajai memoriāla arhitektoniskajai un tēlnieciskajai koncepcijai. Veica daudzu Rīgas parku rekonstrukciju, projektēja un iekārtoja jaunus. Uzsāka Pils laukuma un Jēkaba laukuma rekonstrukciju, izstrādāja Arkādijas parka, Dzegužkalna parka, Ziedoņdārza, Miera parka un Daugavmalas apstādījumu projektu. Vadīja Grīziņkalna un Kronvalda parka rekonstrukcijas darbus. 1944.gadā emigrēja uz Vāciju, 1951.gadā pārcēlās uz dzīvi ASV. Mūža nogali pavadīja dārzu pilsētā Ņūtonā, netālu no Bostonas.
Enciklopēdija “Latvija un latvieši”. MĀKSLA UN ARHITEKTŪRA BIOGRĀFIJĀS.
Rīga, 2003
Restaurēts:Restaurācija 2000. gadā
Atrodas:Kronvalda parks
Īpašnieks:RD Mājokļa un vides departaments
Rīgas pilsētas kanālmalas apstādījumu sistēmas viena sastāvdaļa bija Strēlnieku dārzs (tag. Kronvalda parks), kuru sāka ierīkot kā slēgtu dārzu 19.gadsimta 80.gados, un tas piederēja vācu Strēlnieku biedrībai. 20.gadsimta 30.gados daļa no dārza tika atsavināta un nodota sabiedrības rīcībā. 1929.gadā ainavu arhitekts Andrejs Zeidaks izstrādāja dārza rekonstrukcijas plānu, saskaņā ar kuru dārzs pārtapa ainavu parkā ar celiņiem, dzīvžogiem, puķu dobēm.
1933.gadā par parka dominanti kļuva strūklaka, kuru papildināja tēlnieka Riharda Maura mākslīgā akmenī veidotas trīs skulptūras – tēli no latviešu tautas pasakas. Sumpurnis dusmīgi pūta ūdeni, bārenīte tika apbalvota ar rozēm un pērlēm, bet mātes meitai palika nezāles, vardes un krupji. Pusaplī izvērstā atbalsta siena ar skulptūrām aptver bradājamu ūdens baseinu. Perimetrā gar sienu atradās 10 nelieli postamenti ar fontāniem.
2000.gadā strūklaku atjaunoja un tēlnieks Ģirts Burvis veica skulptūru restaurāciju. 2012.gadā tika izstrādāts strūklakas rekonstrukcijas-restaurācijas projekts, kas joprojām nav realizēts. 2013.gadā strūklaka nodota RD Mājokļu un vides departamenta aprūpē.
Izmantotā literatūra:
Spārītis O. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2007
